Muzeju simpozijs 2021

Muzeju "drošības sajūta" pandēmijā:

Atskats uz Ziedoņa muzeja rīkoto simpoziju muzeju darbiniekiem

Imants Ziedonis mēdza 1. jūlijā svinēt savu vārda dienu Murjāņos, kur vienmēr šie svētki tika pavadīti ne tikai jēgpilnās sarunās, bet arī radošās darbībās. Kad Murjāņu Dzirnakmeņi kļuva par Ziedoņa muzeju, muzeja komanda nolēma šo tradīciju turpināt. Katru gadu Imantdienā muzejs aicina pie sevis Latvijas muzeju darbiniekus uz Muzeju simpoziju. Šogad jau sesto reizi svētku noskaņās muzeju darbinieki kopā ar dažādiem ekspertiem risināja muzeju nozarei aktuālus jautājumus, šoreiz par tēmu "Drošība".

Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende, atklājot simpoziju, ieskicēja drošības tēmas aktualitāti, uzsverot mainīgo apstākļu ietekmi uz darbu muzejā, risku vadību un kopējo drošības sajūtu. Ziedoņa muzeja vadītāja runāja par to, ka pandēmija izkristalizējusi riskus muzejā, par kuriem iepriekš netika domāts pietiekami daudz. Viens no būtiskākajiem riskiem – muzeju darbinieku digitālās kompetences un spēja mobilizēties, pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Situācija Latvijā vērtējama pozitīvi – neskatoties uz ICOM starptautiskajiem pētījumiem par muzeju darbu pandēmijas laikā, ka statistiski 13% no muzejiem pēc pandēmijas nevarēs atvērties tieši tādēļ, ka nespēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem,[1] Latvijas Muzeju biedrība (LMB) vēsta, ka LMB biedru vidū nav muzeji, kuri bijuši spiesti atlaist darbiniekus vai aizvērt muzeju pavisam pandēmijas seku dēļ.[2]

Psihoterapeits Marks Jermaks savā lekcijā uzsvēra to, ka pandēmijas laiks nav radījis neko jaunu, taču spilgti izgaismojis jau to, kas bijis iepriekš. Pamatā psihoterapeits runāja par trīs secīgi izrietošām lietām:

  1. to, ka cilvēki ir savstarpēji saistīti, lai kur arī atrastos;

  2. pasaulē vienmēr ir valdījusi milzīga nenoteiktība, jo vienmēr uz priekšu mēs varam izdarīt tikai prognozes, ne paredzēt precīzi, kas notiks;

  3. trauksme un pastāvīgs nemiers, nedrošība ir ikdienas sastāvdaļa;

Psihoterapeits izklāstīja arī "viltus drošības" teoriju un padomus, kā ar to cīnīties.

Savukārt, risku vadības eksperts Ants Grende un apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company eksperte Elīna Rasmane iepazīstināja simpozija klausītājus ar kultūrvēsturiskā mantojuma iestāžu būtiskākajiem riskiem un faktoriem, kādus ņem vērā apdrošinātājs, gatavojot polisi kultūrvēsturiskajiem objektiem un priekšmetiem. Eksperti izgaismoja problēmsituāciju ar muzeja priekšmetu vērtību noteikšanu, kas ekspertu praksē bijusi nekorekta, tādejādi liedzot muzejam saņemt apdrošināšanas prēmiju, lai bojāto varētu atjaunot.

Simpozija noslēgumā Ziedoņa muzeja komunikācijas speciāliste Kristiāna Salnāja stāstīja par drošības dažādajiem aspektiem, piemēram, muzeja apmeklētāju un darbinieku drošību, un to, kā šie lielumi ietekmē muzeja komunikāciju. Lektore uzsvēra, ka šobrīd vairāk kā jebkad muzeju apmeklētājiem ir svarīgi muzeja vidē justies droši.

Radošo sesiju gaitā klātesošie muzeju darbinieki runāja par riskiem muzejos, kurus pārstāvēja, un analizēja tos. Pēcāk Ziedoņa muzeja komanda nodemonstrēja pandēmijas laikā ieviesto krājuma inventarizācijas un drošības sistēmu, kas tapusi, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company atbalstam.

Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende par aizvadīto simpoziju secina: "Muzejiem kā pētniecības iestādēm ir drosmīgi, analītiski un radoši jāapzina visi iespējamie riski nākotnē. Tos prasmīgi vadotnenoteiktības apstākļos, veidojas atbildīgas rīcības ķēdes. Lai prioritāte būtu muzeja darbinieku sadarbība ar apmeklētāju, ir maksimāli jāsamazina laiks tehniskiem darbiem, kurus var optimizēt ar jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, nodrošinot vispārēju drošību."

 

[1] UNESCO (2020). COVID-19: UNESCO and ICOM concerned about the situation faced by the world's museums, 18. maijs. Pieejams ŠEIT

[2] Network of European Museum Organisations (2021). Latvian state museums earned only 4% of planned income due to lockdown, 7. jūlijs. Pieejams ŠEIT

 

 

 

 

Galerija